Kaut kad būs jāpamēģina
Kamēr Klāvs sten un uz vēdera mocās pa dīvānu (neizskatās, ka viņš uz gulēšanu taisās…), sēžu pie kompīša un domāju, kā nosist laiku. Visi pārējie guļ… es viņiem arī labprāt pievienotos…
Kādu laiku atpakaļ Sergejs man astūtīja šo te saiti ar komentāru: “vajag šito kaut kad uztaisīt”. Ziemassvētki gan pagājuši, bet, tā kā brālis tieši gatavojas kaut cūku un, domājams, arī man no tā kāds labumiņš/gabaliņš atleks, vajadzēs kādu dien’ iemēģināt. Un ne jau no saldētas gaļas, citādi dabūšu pa mizu no Sergeja…
Tad nu gaidiet atsauksmes…
Iz latviešu receptēm
Nu, neprotu es to sasodīto rauga mīklu gatavot. Vienmēr galaprodukts sanāk par cietu un sausu. Šoreiz gan pašai likās tīri ok, tādēļ arī šo piefiksēšu. Pamats receptei ņemts no tās, kas uz miltu pakas “Saimniece”. Tur bija receptīte pīrādziņiem, bet, tā kā man mīkla palika pāri, tad izcepu vēl kanēļmaizītes. Tik jābrīdina, ka ilgi ne pīrāgi ne kanēļmaizītes uz galda nestāvēs, pārāk kārdinošas tās ir un ātri pazūd manā vēderā :)
Rauga mīkla
- 1kg miltu
- 1.5gl kefīra
- 20g rauga
- 1ēdk. cukura
- 2 olas
- 2ēdk. sasildīta sviesta
- sāls
Pīrāgiem
- 150g smalki sagrieztas žāvētas gaļas
- 1 sasmalcināts sīpols
- malti melnie pipari
- sakulta ola pārziešanai
Kanēļmaizītēm
- krējums
- cukurs
- kanēlis
- sakulta ola pārziešanai
Tad nu sāksim ar mīklu. Rēķinies, ka tā jāsāk gatavot laicīgi, jo mīklai jādod gana laiks uzrūgšanai. Pa priekšu raugu ieliek siltā ūdenī, kam pievieno nedaudz cukura. Atstāj uz vismaz 15min., lai sāk rūgt. Izsijātiem miltiem pievieno ierūgušo raugu, visas pārējās sastāvdaļas un mīklu kārtīgi samīca. Veidosies tāda staipīga mīcāma mīkla, ko vajadzētu novietot siltumā, pārklātu ar dvielīti, uz vismaz 1.5 stundām. Esmu likusi gan pie radioatoriem, gan viegli uzsildītā krāsnī. Varbūt tava izdoma ir vēl radošāka. Kad mīklas apjoms dubultojies, to vēlreiz izmīca un atstāj vēl uz vismaz 30 min. Pēc maniem novērojumiem, pats būtiskākais rauga mīklai ir ļaut kārtīgi uzrūgt, citādāk sanāks atkal tie paši vecie labie cietie pīrāgi. To nu es zinu :(
Tagad no mīlas var veidot, ko vien vēlas. Es piedāvāju pīrādziņus un kanēļmaizītes. Pīrādziņus veido, liekot samaisīto pildījumu uz saplacināta mīklas stūrīša, pārloka mīklu pāri, saspiež mīklas savienojuma malu stingri kopā un ar kādu krūzīti vai glāzi attiecīgi izgriež pīrādziņa veidojumu. Kanēļmaizītēm savukārt visu paredzēto mīklas daudzumu izrullē. To iesmērē ar krējumu, pārber cukuru un bagātīgi ar kanēli. No vienas malas rullē, līdz izveidojas rullītis. Gala malu nostiprina, lai turās kopā. Tad šo rullīti sagriež šķēlēs un liek izveidotās kanēļmaizītes un pīrādziņus uz ietaukotas cepešpannas. Gan pīrādziņus, gan kanēļmaizītes pārziež ar sakultu olu, lai estētiskāks baudījums. Pēc tāda paša principa var veidot magoņmaizītes. Cep 180oC kādas 20 min. Varbūt lieki piebilst, ka vēlams cept pīrādziņus un saldās maizītes uz atsevišķām pannām, lai pīrādziņi negaršotu pēc kanēļa un kanēļmaizītes savukārt pēc gaļas un sīpoliem. Lai labi rūgst!
Kokčiks nākamās dienas rītam
Nav jau grūti pagatavot Asiņaino, pardon, Jaunavu Mēriju, bet jāpiefiksē jebkurā gadījumā. Šis variants ņemts no Amazon reklāmas recepšu grāmatiņas. Tātad…
Kokteilis Jaunava Mērija
- 150ml tomātu sulas
- 15ml svaigi spiestas citronu sulas
- 1tējk. Vorčesteras mērce
- daži pilieni kādas no asajām mērcēm – Amazon Habanero, Tobasco sarkanā utt.
- sāls, pipari pēc sajūtām
Visas sastāvdaļas kārtīgi sajauc un pasniedz ar ledu. Ja tomēr gribas kaut ko ar procentiem, tad piešauj kādu šļuku šņabīša un nākamajā rītā dzer Jaunavu Mēriju :) Priekā!
As(š)ie briseles kāposti
Vēl viena rudenīga receptīte. Briseles kāpostus laikam gan savā dārzā tomēr neatradīsim, bet veikalā vai tirgū tie gan ir dabūjami. Parasti arī šis dārzenis ir viens no tiem, ko ne tikai bērni atsakās ēst, bet arī pieaugušie uzskata par gana neizteiksmīgu un apetīti nerosinošu. Biju pārsteigta, ka šādā veidā tie patiesi labi garšoja. Ja vēl klāt piešmorē kādu gaļiņu, sanāk vienkārši lieliskas pusdienas. Noteikti iesaku pamēģināt, lai dažādotu savu ēdienkarti.
Te vajadzētu pietikt 6 personām.
- 1kg briseles kāpostu
- gatava rīvmaize vai 4 sakaltušas baltmaizes vai čiabatas šķēles (iesaku rīvmaizi pašam gatavot)
- 1ēdk. sviesta
- 2ēdk. olīveļļas
- 3 smalki sasmalcinātas ķiplokdaivas
- 1 sarkanais čilli sasmalcināts bez sēklām
- 1ēdk. nomazgātu un rupji sakapātu kaperu (bez šiem var iztikt, bet, tā kā man mājās bija, tad pievienoju)
Izlasīju labu padomu, ka kāpostiņi jāmazgā sālītā ūdenī – tādā veidā var atbrīvoties no kukainīšiem, kas tajos, iespējams, mājojuši. Ja neizmanto gatavu rīvmaizi, tad krāsnī sagrauzdē maizīti tā, lai būtu kraukšķīga (kādas 10-15min.) un pēc tam sasmalcina ar rokām vai kombainā, kā nu ērtāk. Katliņā uzvāra ūdeni un vārošā ūdenī liek briseles kāpostus. Receptes autors Tom Norrington-Davies iesaka kāpostus apvārīt tikai kādas 5min., bet es gan to darītu bišku ilgāk – nu, vismaz 7-8min., lai nav pārāk cieti. Kāpostus notecina. Pēc iespējas platākā pannā sakarsē sviestu ar eļļu un apcep ķiplokus, čilli un kaperus, līdz ķiplociņš sāk brūnoties. Tad pievieno briseles kāpostus. Pievieno sāli un piparus pēc garšas un pārber sagatavoto rīvmaizi. Ja vēlas, var vēl pievienot sviestiņu, lai sātīgāk. Lai labi garšo!
(Recepte no žurnāla Delicious)
Vista ar rudens veltēm
Te viena sezonāla receptīte, kas ir dikti garšīga un piedevām ir iespēja ieēst ļoti veselīgos ķirbjus, kas ne vienmēr cilvēkiem iet pie dūšas, patiesi garšīgā veidā. Esmu jau vairākas reizes gatavojusi un pēdējajā reizē sanāca īpaši gardi. Vismaz man tā likās :) Recepte ņemta no britu žurnāla BBC Good Food. Pietiks vismaz 4 cilvēkiem, bet domājams, ka paliks arī nakts uzkodām. Es recepti nedaudz latviskoju un piemēroju savai gaumei un iespējām.
- 1.5kg vistas – man vislabāk patīk ņemt vistu kājiņas, bet var sadalīt arī veselu vistu gabaliņos, respektīvi – izvēlieties gabaliņus, kas jums iet tā vairāk pie sirds
- 1 citrons
- 2 ēdk. olīveļļas
- 25g sviesta
- 1 paliels sīpols, sagriezts sīkos gabaliņos
- 300g ķirbja, sagriezts 1-2cm kubiņos
- 200g sēņu, ņemat, kādas nu jums ir. Es sezonas sēnes nokavēju, tādēļ izlīdzējos ar šampinjoniem un bija labi. Jāpiebilst gan, ka man sēnes negaršo un es tās vispār neēdu, toties, tā kā pārējiem ģimenes locekļiem tās savukārt ļoti garšo, tad šad tad kaut ko no sēnēm uztaisu. Labums šim ēdienam – nav sarežģīti ēst tikai vistu ar mērcīti bez sēnēm. Man izdodās :).
- 300g saldā krējuma
Maza atkāpe – šo recepti sāku rakstīt oktobrī. Tagad ir janvāris un turpinu tālāk :).
Receptē bija ieteikts noņemt vistai ādu, bet, tā kā tā man šķiet garšīgākā vistas sastāvdaļa, tad es to pilnīgi noteikti atstāju. Ierīvē vistiņu ar citronu un apcep karstā eļļā uz pannas tā, lai apbrūninās no abām pusēm. Tad pārceļ uz cepamo trauku. Sviestu izkausē pannā, pievieno sīpolu un tējkaroti sāls. Cep, līdz sāk zeltoties, tad pievieno sagrieztos ķirbja gabaliņus un gatavo vēl 5 min. un pievieno sēnes. Gatavo vēl kādas 5 min., ik pa laikam apmaisot. Pievieno saldo krējumu un, ja ir vēlme, nedaudz ūdeni. Bez vāka uz mazas uguns gatavo kādas 10-12 min., līdz sabiezē. Nu var liet pāri vistai, uzlikt cepamajam traukam vāku un likt cepties 180oC uzkarsētā krāsnī. Cep kādas 30-40 min., kādas pāris reizes apgriežot vistas gabaliņus. Ja nepieciešams, var pieliet ūdeni. Gatavs baudīšanai!
P.S. Nesen no krustmāmiņas Brigitas saņēmu komentāru, ka izejvielas ēdieniem, par kuriem šeit rakstu, nav tās vienkāršākās… Varbūt tieši šī recepte derēs vienkāršām latviešu pusdienām :) Un nebīstaties no ķirbja, tas šeit tiešām lieliski garšos!
Toast Skagen
Reiz es mācījos zviedru valodu… Nu, nebija jau tas nemaz tik sen – līdz vasarai vēl mācījos, tad viss aprāvās, jo pasniedzēja pati aizbrauca mācīties uz Zviedriju. Šo to iemācījos, bet neprasiet man neko vairāk, kā pateikt, kā sauc mani un manu ģimeni. Toties kursu laikā tiku pie zviedru tradicionālo recepšu grāmatiņas – Swedish Culinary Classics, Swedish Institute izdota. Lienei paldies par grāmatiņu un, protams, arī – zināšanām! Tad nu vienu elementāru izmēģināju un man garšoja – tas varētu būt lielisks apetaizers vai vienkārši neliela uzkoda. Saucas – Toast Skagen. Prasīju pasniedzējai, kā pārtulkot, bet – izrādās, ka nevar. Re ku, pierakstam receptīti…
- 6 baltmaizes šķēles
- 320g notīrītu garneļu (tikai neņemat saldētas – tās būs sausas un bezgaršīgas)
- 4 ēdk. majonēzes
- 1 ēdk. Dižonas sinepju (pieļauju, ka var droši ņemt arī citas, tik tad būs asāks, kas arī nav nemaz tik slikti)
- 40g diļļu
- sviests
- citrons servēšanai
- pēc receptes vēl vajadzētu 150g ikru, bet, tā kā man pašai ikri neiet pie sirds, tad šo es izlaidīšu, bet citi droši var mēģināt, jo izskats ēdienam būs daudz cēlāks :)
Maizei nogriež garoziņu un apcep sviestiņā no abām pusēm skaisti brūnas. Var nosusināt papīra dvielī. Ja jums gadījušās lielas garneles, varat sagriezt uz pusēm, bet mazās, droši ņemat veselas. Dilles sasmalcina (var kādus zariņus atstāt rotāšanai) un sajauc ar garnelēm, majonēzi un sinepēm. Masu liek uz apceptajām maizītēm un pa virsu, ja ir vēlme, var uzlikt tējkaroti ikru. Vollā – tik vienkārši tas ir! Izrotā un pasniedz.
Nākamajās viesībās, ko taisīšu vai kur piedalīšos ir doma šīs pagatavot :)
Krustmāmiņas vīriešu zapte
Nepagāja ne viena nakts un re – vēl viens gardums!
Šis nu gan ir ņamm, ņamm. Kad manējais draugs ķeras burkai klāt, tad nevienam vairs pāri nepaliek. Tādēļ esmu pasākusi iesākto burku nolikt vistālākajā stūrī, lai viņš nepamana, ka viena ir vaļā. Kad pēdējo reizi draugs pamanīja, ka esmu beidzot saņēmusies pati šo zapti uzvārīt, teica, ka tas esot visgaršīgākais, ko jelkad esmu pagatavojusi un lūdza, vai nevarētu lūdzu vēl kādu porciju savārīt. Bieži viņš tā nesaka… Hmmm, vai man vajadzētu par to aizdomāties? Kamēr mammai dārzā vēl tomāti ir, kāpēc ne – rītā vārīšu atkal!
Nu, tas tā, iz ģimenes dzīves ainiņām :).
Tagad gan pie lietas. Tātad, recepte ņemta no krustmātes krājumiem, bet tālāku receptes izcelšanās vēsturi gan diemžēl nebūšu spējīga jums atklāt.
- 3kg tomāti
- 1 selerijas sakne un laksti (lapiņas)
- 2 pētersīļa saknes ar lapām
- 0.5kg sīpoli
- 1 čilli pipariņš
- 1/2 tējk. maltu melno piparu
- 1 nepilna gl. cukura
- 1/3gl. sāls
- 1ēdk. 70% etiķa esences
Tomātus atbrīvo no mizas (es lieku verdošā ūdenī un tad tā viegli nonāk nost) un sasmalcina. Arī visas pārējās sastāvdaļas attiecīgi nomizo un sasmalcina smalki jo smalki (krustmāte iesaka neņemt kātus pētersīļiem un selerijām, bet esmu mēģinājusi arī ar kātiem un tiešām nav ne vainas, tik atkal smalki jāsasmalcina). Tas tad arī ir tas sarežģītākais un laikietilpīgākais, jo visforšāk ir, kad tiešām viss no tādiem krikumiņiem sastāv. Filmu skatoties vismaz laiku var lietderīgi pavadīt :). Tad nu katlā liek visu sasmalcināto, kā arī visas garšvielas, izņemot etiķi. Vāra 45 min. un tad pievieno etiķi (starp citu, nezinu, kur etiķa esenci var dabūt, tādēļ izmantoju 9% galda etiķi, bet attiecīgi ņēmu 8 ēdk.) un pavāra vēl 2 min. Nu tā kā būtu gatavs un, cerams, neesi aizmirsis sagatavot burkas, kur liet zapti. Drošībai nodrošini vismaz kopā 3l, bet iesaku ņemt mazākas burciņas. Man visādi ir gadījies, arī tā, ka uzvāru un tad atjēdzos, bet burku ta’ nav! Pilda parastās skrūvējamās burkās un droši glabā iekš vai ārpus ledusskapja.
Čilli esmu mēģinājusi gan ar, gan bez sēklām. Ar sēkliņām, protams, iznāk jiftīgāk un ir pat ļoti labi.
Visbiežāk šo zaptīti ēdu ar kartupeļu vai gaļas pankūkām, bet, kā jau minēju, ir kadri, kas ēd karotēm vai ar visu, kas nekustās :)
Sezonāli – ābolkūka
Sveikiņi!
Nu nav jau nemaz tik daudz laika pagājis, kopš pēdējās reizes, kad beidzot esmu saņēmusies pievienot jaunu receptīti savam necilajam virtuālajam krājumam – pēdējasi ierakstiņš veikts tikai 7 mēnešus atpakaļ :). Šoreiz kaut kas aktuāls – ābolkūka.
Pastāv daudz un dažādas ābolkūkas. Ir jau gana pierasts pie mammas, gan krustmātes u.c. receptēm tādēļ gribējās pagatavot kaut ko jaunu unbiku pameklējos pa internetu. Atrast tur droši vien var 100-tiem ābolkūku, bet izvēlējos šo. Likās – nedaudz citāda un varētu būt laba. Pamēģināju – tiešām laba. Mammīte – saldummīlīte gan teica, ka varētu vairāk cukuriņu, bet manām garšas kārpiņām bija tieši laikā. Bišku esmu piekoriģējusi sastāvdaļu daudzumu, bet citādi oriģinālu meklējiet http://www.maminuklubs.lv/receptes/abolu-pirags-natalija/
Mana versija derēs 24cm diametra pannai.
Mīklas sastāvdaļas:
- 130g mannā
- 130g miltu
- 130g cukurs
- 130g kefīrs
- 2 olas
- 1/2 tējk. cepamais pulveris
Pildījuma sastāvdaļas:
- 120g skābais krējums
- 250g biezpiena
- 2 olas
- cukurs pēc garšas
- kanēlis
- vismaz 1kg āboli, bet noteikti var arī vairāk – būs sulīgāka kūka
Sākam gatavot ar mīklu. Mannā iemaisa kefīrā un atstāj nedaudz, lai uzbriest. Olas saputo ar cukuru un pievieno mannas masu, kā arī visas pārējās sastāvdaļas. Lej mīklu ietaukotā formā (nebrīnaties, ja mīkla sanāk pašķidra – būs ok).
Iztīra un nomizo ābolus. Parupji sarīvē un liek formā pa virsu mīklai. Gana bagātīgi āboliem pa virsu uzber kanēli. Krējumu, biezpienu, olas un cukuru sajauc un lej pa virsu āboliem (atkal nebrīnaties, ja masa veidojas pašķidra :)). Nu var likt cepties 200oC uz vismaz 40min., tad pārbaudat, vai nav jau jāņem ārā. Es cepu nedaudz ilgāk.
Bon appetit!
(P.S. Atķeksēju vēl vienu ābolkūku, ko drīzumā gribētu pamēģināt. Ja būs laba, pievienošu receptīti)
Anšovi
Jau kuro reizi pārliecinos, ka anšovi nu man neiet pie dūšas nekādīgi. Kāpēc es neticu savai pieredzei un ik pa laikam mēģinu sev tos iebarot? Krāsnī ceptā omlete bez šīm zivtelēm būtu bijusi ļoti, ļoti laba! Ak, eksperimenti, eksperimenti…
Zviedru kūka
Starp mantojumā saņemtajām vecmāmiņas receptēm atradu šo vienkāršo kūku. Recepte ar roku pierakstīta uz vecā labā tualetes rullīša iepakojuma, kad tie vēl bija iesaiņoti papīrā. Uzraksts vēsta – 
бумага туалетная, цена 30 коп. Likās – parasta receptīte… Un tā arī ir, bet garšīgi nu gan pēc vella! Par kūkas nosaukuma izcelsmi gan neko nepateikšu, cik tas autentisks, bet tā nu tur bija pierakstīts un par tādu šo kūku arī pasludinu.
- 1.5-2 gl. miltu
- 150g aizkausēta sviesta
- 3 olas
- 0.5 gl. cukura
- 0.5l skābā krējuma
- 2ēdk. kartupeļu miltu
- 2gl. pūdercukura
- rīvēta miziņa no viena citrona
Sviestu samaisa ar parasto cukuru, pievieno 2 olu dzeltenumus un parastos miltus. Šo masu izlīdzina ietaukotā kūkas formā – tā būs pamatne. Virskārtai sajauc krējumu ar kartupeļu miltiem, 1 olas dzeltenumu, pūdercukuru un citrona miziņu. Visu olu baltumus saputo un iecilā tos izveidotajā masā, ko lej kūkas formā pa virsu pamatnei. Cep 180oC apmēram stundu līdz veidojas brūni apetītlīga kūka. Labākam paskatam pārberu pāri pūdercukuru. Ņamm, ņamm!
Jūras velšu zupa
Zivis man garšo, bet visādas citādas ūdens radības labāk izvēlos apskatīt no malas, nevis izmēģināt uz savas mēles. Šo zupu gatavoju bez pārliecības, ka pašai patiks. To, ka Sergejam patiks, biju pārliecināta. Viņam jau visādu “zivtiņu” zupiņas patīk. Bet garšoja arī man! Tādēļ domāju, jāpadalās receptītē arī ar jums. Zivis un jūras veltes iesaku izvēlēties pēc paša patikšanas. Buljonu arī iesaku gatavot pašiem, piedevām, pie mums Latvijas veikalos man nav vēl izdevies atrast gatavu zivju buljonu. Varbūt zināt, kur meklēt? Daudzums pietiks vismaz 4 cilvēkiem. Recepte ņemta no Hello! žurnāla pielikuma Easy Entertaining.
- 1-1.5l zivju buljona (es gatavoju no saidas, zivs gabaliņus pieliekot arī zupā)
- 200g jūras veltes (noteikti var likt vairāk, bet es baidījos pāršaut pār strīpu, es izmantoju mīdijas)
- 110g bekona
- 1 liels sasmalcināts sīpols
- 2 selerijas kāti, sasmalcināti
- saulesspuķu eļļa
- 1 liels kartupelis, gabaliņos
- 1 puravs, sasmalcināts
- 4 timiāna zariņi, tikai lapiņas, lai nav jāgrauž zari :)
- 1 lauru lapa
- 400g bundža ar sasmalcinātiem tomātiem
- 3ēdk. sasmalcināta svaiga pētersīļa
- sāls, pipariņi
Pirmkārt sāku ar buljona pagatavošanu. Tā kā zupai likšu klāt garšvielas, tad buljonam pieliku vien jau minēto saidu, sāli un piparus. Sānāca tāds pavisam viegls buljoniņš. Pannā apcepu bekonu, noliku malā lai atdziest. Tas domāts, ko pārbērt zupiņai pasniedzot. Likās dīvaini pirms pamēģināju, bet vispār doma laba. No bekona pārpalikušajos tauciņos + eļļā apcepu sīpoliņus un seleriju, līdz mīksti. Tad pievienoju kartupeļus, puravu, timiānu un lauru lapu. Kādu minūti maisot gatavo, tad pievienoju nedaudz buljona (šķidrumam), tomātus, pētersīli un piebēru sāli ar pipariem. Kad uzmet burbuli, liku visu kopā ar buljonu un vārīju, līdz dārzeņi gatavi. Pirms pasniegšanas zupai pievienoju mīdijas un saidas gabaliņus. Pasniegšanai bekonu sagriež mazos gabaliņos un pārber zupas šķīvim. Labu apetīti!
Tomātu un kazas siera plātsmaize
Šī tāda forša vasarīga receptīte, ko plānoju pagatavot nākamajā reizē, kad būs jānes cienasts uz darbu ik piektdienas “fikai”. Savējie sapratīs, par ko ir runa :). Mīklu pati negatavoju, joprojām nevaru saņemties kārtainās mīklas pagatavošanai, īpaši, ja veikalā ir ļoti garšīga jau gatava pagatavota mīkla, pie tam jau izrullēta :) Varbūt jūs man varat pačukstēt vienkāršu un labu kārtainās mīklas receptīti? Izejvielu daudzums 25cm x 40cm pannai. Recepte no BBC Good Food žurnāla pielikuma.
- 700g gatavu tomātu
- 150g mīkstā kazas siera
- 4 tējk. svaiga timiāna lapiņu
- 500g kārtainās mīklas
- 2 palielas ķiplokdaivas, sasmalcinātas
- olīveļļa
- sāls, pipari
- cepampapīrs pannas izmērā, viegli ieļļots
Izklāj mīklu uz cepampapīra. Viegli ar nazīti ievelk līniju 0.5cm attālumā no plātes maliņas – tas palīdzēs ieturēt robežas, kad klāsim virsū pārējās sastāvdaļas. Bļodiņā labi samaisa kazsa sieru ar ķiplokiem, timiānu, pipariem un sāli. Šo masu izsmērē pa plātes virsmu, ieturot iezīmētās robežas. Tagad tomātu sagriež plānās šķēlēs un kārto pa virsu siera kārtai, lai maliņas nedaudz pārklājas. Vienu līniju liek vienā virzienā, nākamo otrā – tā labāk izskatīsies, kad būs gatava :), bet dizains jau jūšu pašu ziņā :). Tad pārber sālīti ar pipariem un uzliek kādus timiāna zariņus, pa virsu uzpilina olīveļļu. Krāsnī cep 190o C apmēram 50min. līdz mīkla zeltaini brūna un tomāti apcepušies. Vislabāk pasniegt siltu.
