Monthly Archives: December 2010

Kazas siera un vīnogu salāti – jauna variācija uz māmiņas jubilejas galda

Manas māmiņas jubilejas galds parasti ir gana tradicionāls – rosols, karbonāde, falšais zaķis, biešu salāti, pupiņu salāti, pildītas olas, krabju salāti – nu kaut kā tā. Arī šoreiz daudz neatpalika no tradīcijām. Un tieši tāpēc katru gadu cenšos pagatavot vismaz vienu jaunu ēdienu, lai radiniekiem un pašai būtu atkāpe un variācija par tēmu. Šogad izvēlējos kazas siera un vīnogu salātus. Pati neesmu rukolas draugs, bet šajos salātos kā par brīnumu man visa kombinācija varen iet pie sirds, lai jums līdzīgi.

Continue reading Kazas siera un vīnogu salāti – jauna variācija uz māmiņas jubilejas galda

Īrijas mantojums – Ziemassvētku pudiņš

Kādu laiciņu atpakaļ bija tas prieks dzīvot skaistajā īru zemē. Tur bija jauki – skaista daba, draudzīgi cilvēki un kolosāla tradicionālā mūzika. Esmu atpakaļ un līdzi esmu paņēmusi šādas tādas receptītes. Arī vienu Ziemassvētku, par kuru iepriekš, dzīvojot Latvijā, nebiju dzirdējusu – Ziemassvētku pudiņš. Divus gadus pēc kārtas to taisīju un šogad biju nospriedusi – nē, viss, pietiek! Labi ka nospriedu… Darbā kolēģīšiem radās doma par svētku pusdienām – katram jāatnes kas ēdams kopīgām Ziemassvētku pusdienām un, protams, nekas labāks man prātā neienāca, kā gatavot Ziemssvētku pudiņu. Tad nu atkal ķēros klāt. Apmērma četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem sāku gatavot. Sagatavoju žāvētos augļus,  nu vajadzēja pievienot maltas mandeles, bet tā kā veikalos nevarēju tādas atrast, nolēmu malt vecajās labajās Straumes kafijas dzirnaviņās. Tikai darbiņš uzkārās uz kādām dažām dienām. Nekas, dažas dienas pagāja, Sergejam visi mani pusaizņemtie trauki un netīrais virtuves kombains jau paspēja uzrkist uz nerviem, bet viņš izturēja un nepagāja ne nedēļa, kad pudiņš tika notvaicēts kā nākas. Darbā ne visi uzdrošinājās pagaršot, bet tie, kas bija gana drosmīgi, teicās, ka esot labs. Pārpalikumi tika ģimenei :) Te būs receptīte kopā ar brendija mērci, tik aizmirsu nofočēt, piedodiet.

Continue reading Īrijas mantojums – Ziemassvētku pudiņš

Nedēļas nogales virtuves izvirtības

Nedēļas nogalē pamēģināju divas jaunas receptes. Vienu no grāmatas “Esi slaida”, otru no vecmāmiņas pūra, kas izgriezta no kādas avīzes. Viena sāļā, vien saldā, bet abas – vienlīdz dīvainas. Kā jums liekas, vai uzlikta jēla kotlešu masa uz rupmaizes un tad apcepta varētu būt kas ņammīgs? Nebija jau slikti, bet gana jocīgi gan. Džimmijs gan ēda, pat zaļbarību klāt piekoda, bet tā laikam arī būs viņa pēdējā reize ēdot šo ekskluzīvo ēdienu. Ja interesē, varu ar recepti padalīties :). No pārpalikušās maltās gaļas masas pagatavoju garšīgas kotletes. Ņam, ņam! Otra recepte saucas Šarlote. Jāsaka gan, ka nosaukums izklausās vismaz 10 reizes lepnāks nekā pati kūka. Baltmaize sacepta ar āboliem… Nu labi, bija jau arī citas sastāvdaļas, bet tā nu tas arī garšoja – kā baltmaize ar āboliem. Gan es, gan Džimijs abi ēdām, joprojām ēdam un labi, ka pusi pamanījos iedot ciemiņiem. Būs mazāk jāēd :).

Tā nu man gāja. Varbūt nākamreiz būs kas veiksmīgāks ar ko padalīties?

Siltie liellopgaļas salāti

Nu, tad sākam….

Kārtējais eksperiments, tomēr šoreiz pietiekoši īpašs. Esmu sākusi piefiksēt visus savus ēdiena gatavošanas eksperimentus un šai receptītei ir tas gods būt pirmajai apskatītajai, jo rezultāts bija gana labs un, domājams, tiks atkārtots :) Recepte ņemta no īru žurnāla TV Now – mantojums no pieciem pavadītajiem gadiem “uz salas”.

Continue reading Siltie liellopgaļas salāti

Laba diena!

Lolita – tā mani sauc. Man patīk ēst un gatavot un ne tikai to…

Gatavot man vienmēr ir paticis. Pēc iespējas vienmēr cenšos gatavot ko jaunu, lai pašai interesanti un ēdājiem arī. Te gan jāpiebilst, ka ēdāji ne vienmēr priecājas par maniem eksperimentiem. Panākumi ir bijuši dažādi – reiz bija interesanti rīsu papīra rullīši, kur vienīgā garša, ko varēja nojaust bija etiķis, hmm… Paldies Sergejam par izturību un godīgiem komentāriem. Reizēm gan šķiet, ka viņš ir pārāk kritisks, bet jebkurā gadījumā – paldies viņam un, starp citu, visus manus eksperimentus ir pārdzīvojis bez sekām, arī rīsu papīra rullīšus :). Nu jau arī dēls, kopš ēd pieaugušo pārtiku, ir kļuvis par manu eksperimentu upuri. Ko darīt, vecākus jau neizvēlas.

Sevis gatavotos veiksmīgākos ēdienus parasti pierakstīju kladītē, lai varētu atkārtot un iepriecināt arī citus. Nu jau man ir trīs šādas kladītes. Tomēr laiki mainās – daudzi raksta blogus, twittero (ar to gan draugos neesmu), facebuko… Es esmu konservatīva, man tas viss ilgi neinteresēja. Draugs lielāko daļu laika pavada pie kompīša – tie paši blogi, twitters utt. Ilgi to nesapratu, tad palūdzu – nu, parādi, kas tie blogi, ko tu tur lasi, kā tu to dari. Tā es iepazinos ar google reader. Iepatikās – ērti lietot un vari vieglā veidā sekot līdzi mājas lapām, draugu blogiem neiespringstot. Tomēr joprojām turpināju apgalvot – nekad neblogošu, tas ir dumi, paņem daudz laika un vispār, pie velna, kam tas ir vajadzīgs. Nu re, pagāja vēl kāds brītiņš un man ir blogs. Trīs kladītes ir labi, bet tagad būs blogs, kur pašai viegli meklēt receptītes pēc ēdienu veidiem, dažādām sastāvdaļām un receptes avota. Galvenokārt daru to sev, bet, ja kādam būs interesanti un mana pieredze tiks izmantota, būšu bezgala priecīga. Komentāri arī, protams, laipni gaidīti.

Tad nu ķeros vērsim pie ragiem un uz priekšu – laipni aicināti manā virtuvē!