Paskat, divi gadi riņķī un man ir jauna recepte, ar ko padalīties.
Šī ņemta no Tautas Veselības Gadagrāmatas 2013.gada. Kāds pavārs pagaršoja šos, manis gatavotos, salātus un teica, ka tādus varētu pasniegt arī restorānā. Tad nu nevar turēt sveci zem pūra. Piedevām – tik ātri un vienkārši!
Karstajā vasaras laikā siltos ēdienus nu nemaz negribas. Tādēļ padalīšos ar tradicionālo siļķes kažokā receptīti, ko esmu pārņēmusi no savas Īrijā satiktās draudzenes Annas. Kad apnicis ēst auksto zupu, var pagatavot šo.
Nepagāja ne viena nakts un re – vēl viens gardums!
Šis nu gan ir ņamm, ņamm. Kad manējais draugs ķeras burkai klāt, tad nevienam vairs pāri nepaliek. Tādēļ esmu pasākusi iesākto burku nolikt vistālākajā stūrī, lai viņš nepamana, ka viena ir vaļā. Kad pēdējo reizi draugs pamanīja, ka esmu beidzot saņēmusies pati šo zapti uzvārīt, teica, ka tas esot visgaršīgākais, ko jelkad esmu pagatavojusi un lūdza, vai nevarētu lūdzu vēl kādu porciju savārīt. Bieži viņš tā nesaka… Hmmm, vai man vajadzētu par to aizdomāties? Kamēr mammai dārzā vēl tomāti ir, kāpēc ne – rītā vārīšu atkal!
Manas māmiņas jubilejas galds parasti ir gana tradicionāls – rosols, karbonāde, falšais zaķis, biešu salāti, pupiņu salāti, pildītas olas, krabju salāti – nu kaut kā tā. Arī šoreiz daudz neatpalika no tradīcijām. Un tieši tāpēc katru gadu cenšos pagatavot vismaz vienu jaunu ēdienu, lai radiniekiem un pašai būtu atkāpe un variācija par tēmu. Šogad izvēlējos kazas siera un vīnogu salātus. Pati neesmu rukolas draugs, bet šajos salātos kā par brīnumu man visa kombinācija varen iet pie sirds, lai jums līdzīgi.
Continue reading Kazas siera un vīnogu salāti – jauna variācija uz māmiņas jubilejas galda
Nu, tad sākam….
Kārtējais eksperiments, tomēr šoreiz pietiekoši īpašs. Esmu sākusi piefiksēt visus savus ēdiena gatavošanas eksperimentus un šai receptītei ir tas gods būt pirmajai apskatītajai, jo rezultāts bija gana labs un, domājams, tiks atkārtots :) Recepte ņemta no īru žurnāla TV Now – mantojums no pieciem pavadītajiem gadiem “uz salas”.