Starp mantojumā saņemtajām vecmāmiņas receptēm atradu šo vienkāršo kūku. Recepte ar roku pierakstīta uz vecā labā tualetes rullīša iepakojuma, kad tie vēl bija iesaiņoti papīrā. Uzraksts vēsta – 
бумага туалетная, цена 30 коп. Likās – parasta receptīte… Un tā arī ir, bet garšīgi nu gan pēc vella! Par kūkas nosaukuma izcelsmi gan neko nepateikšu, cik tas autentisks, bet tā nu tur bija pierakstīts un par tādu šo kūku arī pasludinu.
All posts by lolita
Jūras velšu zupa
Zivis man garšo, bet visādas citādas ūdens radības labāk izvēlos apskatīt no malas, nevis izmēģināt uz savas mēles. Šo zupu gatavoju bez pārliecības, ka pašai patiks. To, ka Sergejam patiks, biju pārliecināta. Viņam jau visādu “zivtiņu” zupiņas patīk. Bet garšoja arī man! Tādēļ domāju, jāpadalās receptītē arī ar jums. Zivis un jūras veltes iesaku izvēlēties pēc paša patikšanas. Buljonu arī iesaku gatavot pašiem, piedevām, pie mums Latvijas veikalos man nav vēl izdevies atrast gatavu zivju buljonu. Varbūt zināt, kur meklēt? Daudzums pietiks vismaz 4 cilvēkiem. Recepte ņemta no Hello! žurnāla pielikuma Easy Entertaining.
Tomātu un kazas siera plātsmaize
Šī tāda forša vasarīga receptīte, ko plānoju pagatavot nākamajā reizē, kad būs jānes cienasts uz darbu ik piektdienas “fikai”. Savējie sapratīs, par ko ir runa :). Mīklu pati negatavoju, joprojām nevaru saņemties kārtainās mīklas pagatavošanai, īpaši, ja veikalā ir ļoti garšīga jau gatava pagatavota mīkla, pie tam jau izrullēta :) Varbūt jūs man varat pačukstēt vienkāršu un labu kārtainās mīklas receptīti? Izejvielu daudzums 25cm x 40cm pannai. Recepte no BBC Good Food žurnāla pielikuma.
Gaisīgas kabaču pankūkas
Tā kā mammai vēl no rudens ražas ir saglabājušies pāris kabacīši, atcerējos šo vienkāršo ēdienu – kabaču pankūkas. It kā, kas tur liels, pankūkas taču ir tik viegli pagatavot. Bet šo receptīti tomēr vēlējos piefiksēt, jo tik gaisīgas pankūkas man vēl nebija nācies baudīt. Tas ir to vērts – saputot olas, rezultāts būs patiesi pārsteidzoši iepriecinošs. Recepte ņemta no vecajām labajām Vakara Ziņām.
Risotto ar parmezānu
Esmu mēģinājusi vairākus risotto, pagaidām šis man likās viens no labākajiem. Sergejs gan pavīpsnāja, ka risotto bez sēnēm nav risotto… Es atļaujos nepiekrist. Man sēnes negaršo, bet ne tādēļ. Tu vari taisīt risotto tieši tā kā to vēlies, izmantojot šo par pamatrecepti, pievieno sēnes, vistu, dārzeņus, jebko, ko tajā dienā vēlies vai atrodi ledusskapī. Pietiks 6 cilvēkiem.
Ļoti garšīga marinēta cūkgaļa/šašliks
Daudz un dažāda gaļiņa ir tikusi marinēta, bet šo receptīti nolēmu piefiksēt, lai neaizmirstos vasaras bārbekjū laikā. Likās dikti laba :). Avots nāk no Privātās Dzīves (lai cik dīvaini neliktos), pavāra Laura Aleksejeva receptīte 2kg gaļas.
Kazas siera un vīnogu salāti – jauna variācija uz māmiņas jubilejas galda
Manas māmiņas jubilejas galds parasti ir gana tradicionāls – rosols, karbonāde, falšais zaķis, biešu salāti, pupiņu salāti, pildītas olas, krabju salāti – nu kaut kā tā. Arī šoreiz daudz neatpalika no tradīcijām. Un tieši tāpēc katru gadu cenšos pagatavot vismaz vienu jaunu ēdienu, lai radiniekiem un pašai būtu atkāpe un variācija par tēmu. Šogad izvēlējos kazas siera un vīnogu salātus. Pati neesmu rukolas draugs, bet šajos salātos kā par brīnumu man visa kombinācija varen iet pie sirds, lai jums līdzīgi.
Continue reading Kazas siera un vīnogu salāti – jauna variācija uz māmiņas jubilejas galda
Īrijas mantojums – Ziemassvētku pudiņš
Kādu laiciņu atpakaļ bija tas prieks dzīvot skaistajā īru zemē. Tur bija jauki – skaista daba, draudzīgi cilvēki un kolosāla tradicionālā mūzika. Esmu atpakaļ un līdzi esmu paņēmusi šādas tādas receptītes. Arī vienu Ziemassvētku, par kuru iepriekš, dzīvojot Latvijā, nebiju dzirdējusu – Ziemassvētku pudiņš. Divus gadus pēc kārtas to taisīju un šogad biju nospriedusi – nē, viss, pietiek! Labi ka nospriedu… Darbā kolēģīšiem radās doma par svētku pusdienām – katram jāatnes kas ēdams kopīgām Ziemassvētku pusdienām un, protams, nekas labāks man prātā neienāca, kā gatavot Ziemssvētku pudiņu. Tad nu atkal ķēros klāt. Apmērma četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem sāku gatavot. Sagatavoju žāvētos augļus, nu vajadzēja pievienot maltas mandeles, bet tā kā veikalos nevarēju tādas atrast, nolēmu malt vecajās labajās Straumes kafijas dzirnaviņās. Tikai darbiņš uzkārās uz kādām dažām dienām. Nekas, dažas dienas pagāja, Sergejam visi mani pusaizņemtie trauki un netīrais virtuves kombains jau paspēja uzrkist uz nerviem, bet viņš izturēja un nepagāja ne nedēļa, kad pudiņš tika notvaicēts kā nākas. Darbā ne visi uzdrošinājās pagaršot, bet tie, kas bija gana drosmīgi, teicās, ka esot labs. Pārpalikumi tika ģimenei :) Te būs receptīte kopā ar brendija mērci, tik aizmirsu nofočēt, piedodiet.
Nedēļas nogales virtuves izvirtības
Nedēļas nogalē pamēģināju divas jaunas receptes. Vienu no grāmatas “Esi slaida”, otru no vecmāmiņas pūra, kas izgriezta no kādas avīzes. Viena sāļā, vien saldā, bet abas – vienlīdz dīvainas. Kā jums liekas, vai uzlikta jēla kotlešu masa uz rupmaizes un tad apcepta varētu būt kas ņammīgs? Nebija jau slikti, bet gana jocīgi gan. Džimmijs gan ēda, pat zaļbarību klāt piekoda, bet tā laikam arī būs viņa pēdējā reize ēdot šo ekskluzīvo ēdienu. Ja interesē, varu ar recepti padalīties :). No pārpalikušās maltās gaļas masas pagatavoju garšīgas kotletes. Ņam, ņam! Otra recepte saucas Šarlote. Jāsaka gan, ka nosaukums izklausās vismaz 10 reizes lepnāks nekā pati kūka. Baltmaize sacepta ar āboliem… Nu labi, bija jau arī citas sastāvdaļas, bet tā nu tas arī garšoja – kā baltmaize ar āboliem. Gan es, gan Džimijs abi ēdām, joprojām ēdam un labi, ka pusi pamanījos iedot ciemiņiem. Būs mazāk jāēd :).
Tā nu man gāja. Varbūt nākamreiz būs kas veiksmīgāks ar ko padalīties?
Siltie liellopgaļas salāti
Nu, tad sākam….
Kārtējais eksperiments, tomēr šoreiz pietiekoši īpašs. Esmu sākusi piefiksēt visus savus ēdiena gatavošanas eksperimentus un šai receptītei ir tas gods būt pirmajai apskatītajai, jo rezultāts bija gana labs un, domājams, tiks atkārtots :) Recepte ņemta no īru žurnāla TV Now – mantojums no pieciem pavadītajiem gadiem “uz salas”.
Laba diena!
Lolita – tā mani sauc. Man patīk ēst un gatavot un ne tikai to…
Gatavot man vienmēr ir paticis. Pēc iespējas vienmēr cenšos gatavot ko jaunu, lai pašai interesanti un ēdājiem arī. Te gan jāpiebilst, ka ēdāji ne vienmēr priecājas par maniem eksperimentiem. Panākumi ir bijuši dažādi – reiz bija interesanti rīsu papīra rullīši, kur vienīgā garša, ko varēja nojaust bija etiķis, hmm… Paldies Sergejam par izturību un godīgiem komentāriem. Reizēm gan šķiet, ka viņš ir pārāk kritisks, bet jebkurā gadījumā – paldies viņam un, starp citu, visus manus eksperimentus ir pārdzīvojis bez sekām, arī rīsu papīra rullīšus :). Nu jau arī dēls, kopš ēd pieaugušo pārtiku, ir kļuvis par manu eksperimentu upuri. Ko darīt, vecākus jau neizvēlas.
Sevis gatavotos veiksmīgākos ēdienus parasti pierakstīju kladītē, lai varētu atkārtot un iepriecināt arī citus. Nu jau man ir trīs šādas kladītes. Tomēr laiki mainās – daudzi raksta blogus, twittero (ar to gan draugos neesmu), facebuko… Es esmu konservatīva, man tas viss ilgi neinteresēja. Draugs lielāko daļu laika pavada pie kompīša – tie paši blogi, twitters utt. Ilgi to nesapratu, tad palūdzu – nu, parādi, kas tie blogi, ko tu tur lasi, kā tu to dari. Tā es iepazinos ar google reader. Iepatikās – ērti lietot un vari vieglā veidā sekot līdzi mājas lapām, draugu blogiem neiespringstot. Tomēr joprojām turpināju apgalvot – nekad neblogošu, tas ir dumi, paņem daudz laika un vispār, pie velna, kam tas ir vajadzīgs. Nu re, pagāja vēl kāds brītiņš un man ir blogs. Trīs kladītes ir labi, bet tagad būs blogs, kur pašai viegli meklēt receptītes pēc ēdienu veidiem, dažādām sastāvdaļām un receptes avota. Galvenokārt daru to sev, bet, ja kādam būs interesanti un mana pieredze tiks izmantota, būšu bezgala priecīga. Komentāri arī, protams, laipni gaidīti.
Tad nu ķeros vērsim pie ragiem un uz priekšu – laipni aicināti manā virtuvē!