Šo iemēģināju no Insta konta @myfoodbloger. Likās, ka būs interesanti un labi un tiešām – tā arī bija! Abi bērni ēda un teica, ka garšo. Pat ar visu ķirbi un seleriju apēda. Par seleriju gan pajautāja, bet par ķirbi – nekā. Labi nomaskēts :D. Bet vispār jau domāju, ka pamazām bērni sapratīs, ka ķirbis nav nekas slikts un ēdīs to pat acis nepamirkšķinot. Vakar, piemēram, ēda ķirbju kūku un teica, ka ir labi.
Ja ļoti garšo lazanja, bet negribas ēst gaļu, tad šī recepte būs tieši laikā. Ļoti garšīga un sātīga arī bez gaļas.
Karstajā vasaras laikā siltos ēdienus nu nemaz negribas. Tādēļ padalīšos ar tradicionālo siļķes kažokā receptīti, ko esmu pārņēmusi no savas Īrijā satiktās draudzenes Annas. Kad apnicis ēst auksto zupu, var pagatavot šo.
Tāda pagarāka pauzīte bija, ne ko?
Bet saņēmos, pateicoties savam darba kolēģim, kurš arī aizrāvies ar gatavošanu un aizrādīja man, ka esmu palaidusies slinkumā. Nu, tā jau arī ir, nav, ko tur liegties. Tagad pauzīte starp mājasdarbiem skolā un vakars, kad neesmu aizmigusi kopā ar bērniem, tādēļ ķeros pie milzīgās recepšu kaudzes, ar kurām vēlos padalīties, un dalos :). Paldies tev, Aleksandr, par dunku!
Man tagad aktuāla tēma – veģetārie ēdieni, tādēļ arī šis, kā jau nosaukums liecina, no tās šnites. Domāju, te sanāks vismaz 4 cilvēkiem.
Nu, neprotu es to sasodīto rauga mīklu gatavot. Vienmēr galaprodukts sanāk par cietu un sausu. Šoreiz gan pašai likās tīri ok, tādēļ arī šo piefiksēšu. Pamats receptei ņemts no tās, kas uz miltu pakas “Saimniece”. Tur bija receptīte pīrādziņiem, bet, tā kā man mīkla palika pāri, tad izcepu vēl kanēļmaizītes. Tik jābrīdina, ka ilgi ne pīrāgi ne kanēļmaizītes uz galda nestāvēs, pārāk kārdinošas tās ir un ātri pazūd manā vēderā :)
Nepagāja ne viena nakts un re – vēl viens gardums!
Šis nu gan ir ņamm, ņamm. Kad manējais draugs ķeras burkai klāt, tad nevienam vairs pāri nepaliek. Tādēļ esmu pasākusi iesākto burku nolikt vistālākajā stūrī, lai viņš nepamana, ka viena ir vaļā. Kad pēdējo reizi draugs pamanīja, ka esmu beidzot saņēmusies pati šo zapti uzvārīt, teica, ka tas esot visgaršīgākais, ko jelkad esmu pagatavojusi un lūdza, vai nevarētu lūdzu vēl kādu porciju savārīt. Bieži viņš tā nesaka… Hmmm, vai man vajadzētu par to aizdomāties? Kamēr mammai dārzā vēl tomāti ir, kāpēc ne – rītā vārīšu atkal!