Dažādi viedokļi par šiem ir dzirdēti, bet man garšo, tādēļ padalīšos receptē.
Category Archives: Saldie un kūkas
Iz latviešu receptēm
Nu, neprotu es to sasodīto rauga mīklu gatavot. Vienmēr galaprodukts sanāk par cietu un sausu. Šoreiz gan pašai likās tīri ok, tādēļ arī šo piefiksēšu. Pamats receptei ņemts no tās, kas uz miltu pakas “Saimniece”. Tur bija receptīte pīrādziņiem, bet, tā kā man mīkla palika pāri, tad izcepu vēl kanēļmaizītes. Tik jābrīdina, ka ilgi ne pīrāgi ne kanēļmaizītes uz galda nestāvēs, pārāk kārdinošas tās ir un ātri pazūd manā vēderā :)
Sezonāli – ābolkūka
Sveikiņi!
Nu nav jau nemaz tik daudz laika pagājis, kopš pēdējās reizes, kad beidzot esmu saņēmusies pievienot jaunu receptīti savam necilajam virtuālajam krājumam – pēdējasi ierakstiņš veikts tikai 7 mēnešus atpakaļ :). Šoreiz kaut kas aktuāls – ābolkūka.
Zviedru kūka
Starp mantojumā saņemtajām vecmāmiņas receptēm atradu šo vienkāršo kūku. Recepte ar roku pierakstīta uz vecā labā tualetes rullīša iepakojuma, kad tie vēl bija iesaiņoti papīrā. Uzraksts vēsta – 
бумага туалетная, цена 30 коп. Likās – parasta receptīte… Un tā arī ir, bet garšīgi nu gan pēc vella! Par kūkas nosaukuma izcelsmi gan neko nepateikšu, cik tas autentisks, bet tā nu tur bija pierakstīts un par tādu šo kūku arī pasludinu.
Īrijas mantojums – Ziemassvētku pudiņš
Kādu laiciņu atpakaļ bija tas prieks dzīvot skaistajā īru zemē. Tur bija jauki – skaista daba, draudzīgi cilvēki un kolosāla tradicionālā mūzika. Esmu atpakaļ un līdzi esmu paņēmusi šādas tādas receptītes. Arī vienu Ziemassvētku, par kuru iepriekš, dzīvojot Latvijā, nebiju dzirdējusu – Ziemassvētku pudiņš. Divus gadus pēc kārtas to taisīju un šogad biju nospriedusi – nē, viss, pietiek! Labi ka nospriedu… Darbā kolēģīšiem radās doma par svētku pusdienām – katram jāatnes kas ēdams kopīgām Ziemassvētku pusdienām un, protams, nekas labāks man prātā neienāca, kā gatavot Ziemssvētku pudiņu. Tad nu atkal ķēros klāt. Apmērma četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem sāku gatavot. Sagatavoju žāvētos augļus, nu vajadzēja pievienot maltas mandeles, bet tā kā veikalos nevarēju tādas atrast, nolēmu malt vecajās labajās Straumes kafijas dzirnaviņās. Tikai darbiņš uzkārās uz kādām dažām dienām. Nekas, dažas dienas pagāja, Sergejam visi mani pusaizņemtie trauki un netīrais virtuves kombains jau paspēja uzrkist uz nerviem, bet viņš izturēja un nepagāja ne nedēļa, kad pudiņš tika notvaicēts kā nākas. Darbā ne visi uzdrošinājās pagaršot, bet tie, kas bija gana drosmīgi, teicās, ka esot labs. Pārpalikumi tika ģimenei :) Te būs receptīte kopā ar brendija mērci, tik aizmirsu nofočēt, piedodiet.