Šodien, kaut gan nu jau jāsaka, ka vakar, piedzīvoju totālu izgāšanos savu kolēģīšu priekšā…
Category Archives: Atkāpe
Baudījums dabā
Kādu laiciņu atpakaļ mans draugs, kurš parasti mani knapi atceras apsveikt dzimšanas dienā, vārdadienā un kur nu vēl kādos citos svētkos, mani milzīgi pārsteidza – saņēmu divas dāvanas vienā reizē! Un ne jau šādas tādas! Viena no tām ir topa spēle mūsu ģimenes vakaros, bet otra ilgi gulēja augstākajā plauktā un sāka krāt putekļus, kas mūsu miteklī nav mazums. Krāja, krāja, līdz kādus pāris mēnešus atpakaļ saņēmos to kustināt. Pakustināju, nopūtu putekļus un sāku pētīt – Kastīte “Ēst ir tavā dabā”. Tur atrodami šādi tādi nieciņi ēšanreizei, dvd un grāmata. Grāmata skaista.
Ekstravagantais garnējums
Reiz gatavoju šokolādes kūku. Likās, būs super garšīga. Biju jau sagatavojusi savas garšas kārpiņas, bet… vilšanās. Kūka bija laba, tomēr nekas izcils. Praktiski tāda pati, kā gatavota no kakao pulvera, tikai dārgāka. Tādēļ nav vērts atkārtot. Toties kāds garnējums!
Kaut kad būs jāpamēģina
Kamēr Klāvs sten un uz vēdera mocās pa dīvānu (neizskatās, ka viņš uz gulēšanu taisās…), sēžu pie kompīša un domāju, kā nosist laiku. Visi pārējie guļ… es viņiem arī labprāt pievienotos…
Kādu laiku atpakaļ Sergejs man astūtīja šo te saiti ar komentāru: “vajag šito kaut kad uztaisīt”. Ziemassvētki gan pagājuši, bet, tā kā brālis tieši gatavojas kaut cūku un, domājams, arī man no tā kāds labumiņš/gabaliņš atleks, vajadzēs kādu dien’ iemēģināt. Un ne jau no saldētas gaļas, citādi dabūšu pa mizu no Sergeja…
Tad nu gaidiet atsauksmes…
Anšovi
Jau kuro reizi pārliecinos, ka anšovi nu man neiet pie dūšas nekādīgi. Kāpēc es neticu savai pieredzei un ik pa laikam mēģinu sev tos iebarot? Krāsnī ceptā omlete bez šīm zivtelēm būtu bijusi ļoti, ļoti laba! Ak, eksperimenti, eksperimenti…
Nedēļas nogales virtuves izvirtības
Nedēļas nogalē pamēģināju divas jaunas receptes. Vienu no grāmatas “Esi slaida”, otru no vecmāmiņas pūra, kas izgriezta no kādas avīzes. Viena sāļā, vien saldā, bet abas – vienlīdz dīvainas. Kā jums liekas, vai uzlikta jēla kotlešu masa uz rupmaizes un tad apcepta varētu būt kas ņammīgs? Nebija jau slikti, bet gana jocīgi gan. Džimmijs gan ēda, pat zaļbarību klāt piekoda, bet tā laikam arī būs viņa pēdējā reize ēdot šo ekskluzīvo ēdienu. Ja interesē, varu ar recepti padalīties :). No pārpalikušās maltās gaļas masas pagatavoju garšīgas kotletes. Ņam, ņam! Otra recepte saucas Šarlote. Jāsaka gan, ka nosaukums izklausās vismaz 10 reizes lepnāks nekā pati kūka. Baltmaize sacepta ar āboliem… Nu labi, bija jau arī citas sastāvdaļas, bet tā nu tas arī garšoja – kā baltmaize ar āboliem. Gan es, gan Džimijs abi ēdām, joprojām ēdam un labi, ka pusi pamanījos iedot ciemiņiem. Būs mazāk jāēd :).
Tā nu man gāja. Varbūt nākamreiz būs kas veiksmīgāks ar ko padalīties?