Lolita – tā mani sauc. Man patīk ēst un gatavot un ne tikai to…

Gatavot man vienmēr ir paticis. Pēc iespējas vienmēr cenšos gatavot ko jaunu, lai pašai interesanti un ēdājiem arī. Te gan jāpiebilst, ka ēdāji ne vienmēr priecājas par maniem eksperimentiem. Panākumi ir bijuši dažādi – reiz bija interesanti rīsu papīra rullīši, kur vienīgā garša, ko varēja nojaust bija etiķis, hmm… Paldies Sergejam par izturību un godīgiem komentāriem. Reizēm gan šķiet, ka viņš ir pārāk kritisks, bet jebkurā gadījumā – paldies viņam un, starp citu, visus manus eksperimentus ir pārdzīvojis bez sekām, arī rīsu papīra rullīšus :). Nu jau arī dēls, kopš ēd pieaugušo pārtiku, ir kļuvis par manu eksperimentu upuri. Ko darīt, vecākus jau neizvēlas.

Sevis gatavotos veiksmīgākos ēdienus parasti pierakstīju kladītē, lai varētu atkārtot un iepriecināt arī citus. Nu jau man ir trīs šādas kladītes. Tomēr laiki mainās – daudzi raksta blogus, twittero (ar to gan draugos neesmu), facebuko… Es esmu konservatīva, man tas viss ilgi neinteresēja. Draugs lielāko daļu laika pavada pie kompīša – tie paši blogi, twitters utt. Ilgi to nesapratu, tad palūdzu – nu, parādi, kas tie blogi, ko tu tur lasi, kā tu to dari. Tā es iepazinos ar google reader. Iepatikās – ērti lietot un vari vieglā veidā sekot līdzi mājas lapām, draugu blogiem neiespringstot. Tomēr joprojām turpināju apgalvot – nekad neblogošu, tas ir dumi, paņem daudz laika un vispār, pie velna, kam tas ir vajadzīgs. Nu re, pagāja vēl kāds brītiņš un man ir blogs. Trīs kladītes ir labi, bet tagad būs blogs, kur pašai viegli meklēt receptītes pēc ēdienu veidiem, dažādām sastāvdaļām un receptes avota. Galvenokārt daru to sev, bet, ja kādam būs interesanti un mana pieredze tiks izmantota, būšu bezgala priecīga. Komentāri arī, protams, laipni gaidīti.

Tad nu ķeros vērsim pie ragiem un uz priekšu – laipni aicināti manā virtuvē!