Nedēļas nogalē pamēģināju divas jaunas receptes. Vienu no grāmatas “Esi slaida”, otru no vecmāmiņas pūra, kas izgriezta no kādas avīzes. Viena sāļā, vien saldā, bet abas – vienlīdz dīvainas. Kā jums liekas, vai uzlikta jēla kotlešu masa uz rupmaizes un tad apcepta varētu būt kas ņammīgs? Nebija jau slikti, bet gana jocīgi gan. Džimmijs gan ēda, pat zaļbarību klāt piekoda, bet tā laikam arī būs viņa pēdējā reize ēdot šo ekskluzīvo ēdienu. Ja interesē, varu ar recepti padalīties :). No pārpalikušās maltās gaļas masas pagatavoju garšīgas kotletes. Ņam, ņam! Otra recepte saucas Šarlote. Jāsaka gan, ka nosaukums izklausās vismaz 10 reizes lepnāks nekā pati kūka. Baltmaize sacepta ar āboliem… Nu labi, bija jau arī citas sastāvdaļas, bet tā nu tas arī garšoja – kā baltmaize ar āboliem. Gan es, gan Džimijs abi ēdām, joprojām ēdam un labi, ka pusi pamanījos iedot ciemiņiem. Būs mazāk jāēd :).

Tā nu man gāja. Varbūt nākamreiz būs kas veiksmīgāks ar ko padalīties?