Nepagāja ne viena nakts un re – vēl viens gardums!
Šis nu gan ir ņamm, ņamm. Kad manējais draugs ķeras burkai klāt, tad nevienam vairs pāri nepaliek. Tādēļ esmu pasākusi iesākto burku nolikt vistālākajā stūrī, lai viņš nepamana, ka viena ir vaļā. Kad pēdējo reizi draugs pamanīja, ka esmu beidzot saņēmusies pati šo zapti uzvārīt, teica, ka tas esot visgaršīgākais, ko jelkad esmu pagatavojusi un lūdza, vai nevarētu lūdzu vēl kādu porciju savārīt. Bieži viņš tā nesaka… Hmmm, vai man vajadzētu par to aizdomāties? Kamēr mammai dārzā vēl tomāti ir, kāpēc ne – rītā vārīšu atkal!
Nu, tas tā, iz ģimenes dzīves ainiņām :).
Tagad gan pie lietas. Tātad, recepte ņemta no krustmātes krājumiem, bet tālāku receptes izcelšanās vēsturi gan diemžēl nebūšu spējīga jums atklāt.
- 3kg tomāti
- 1 selerijas sakne un laksti (lapiņas)
- 2 pētersīļa saknes ar lapām
- 0.5kg sīpoli
- 1 čilli pipariņš
- 1/2 tējk. maltu melno piparu
- 1 nepilna gl. cukura
- 1/3gl. sāls
- 1ēdk. 70% etiķa esences
Tomātus atbrīvo no mizas (es lieku verdošā ūdenī un tad tā viegli nonāk nost) un sasmalcina. Arī visas pārējās sastāvdaļas attiecīgi nomizo un sasmalcina smalki jo smalki (krustmāte iesaka neņemt kātus pētersīļiem un selerijām, bet esmu mēģinājusi arī ar kātiem un tiešām nav ne vainas, tik atkal smalki jāsasmalcina). Tas tad arī ir tas sarežģītākais un laikietilpīgākais, jo visforšāk ir, kad tiešām viss no tādiem krikumiņiem sastāv. Filmu skatoties vismaz laiku var lietderīgi pavadīt :). Tad nu katlā liek visu sasmalcināto, kā arī visas garšvielas, izņemot etiķi. Vāra 45 min. un tad pievieno etiķi (starp citu, nezinu, kur etiķa esenci var dabūt, tādēļ izmantoju 9% galda etiķi, bet attiecīgi ņēmu 8 ēdk.) un pavāra vēl 2 min. Nu tā kā būtu gatavs un, cerams, neesi aizmirsis sagatavot burkas, kur liet zapti. Drošībai nodrošini vismaz kopā 3l, bet iesaku ņemt mazākas burciņas. Man visādi ir gadījies, arī tā, ka uzvāru un tad atjēdzos, bet burku ta’ nav! Pilda parastās skrūvējamās burkās un droši glabā iekš vai ārpus ledusskapja.
Čilli esmu mēģinājusi gan ar, gan bez sēklām. Ar sēkliņām, protams, iznāk jiftīgāk un ir pat ļoti labi.
Visbiežāk šo zaptīti ēdu ar kartupeļu vai gaļas pankūkām, bet, kā jau minēju, ir kadri, kas ēd karotēm vai ar visu, kas nekustās :)
Uzvārīju, un ļoti paļāvos uz cukura-sāls proporcijām, kas norādītas receptē. Beigās izrādījās krietni par daudz. Sāls sit cauri visas citas garšas. Skatīšos, kā garšos kad atdzisīs. Manuprāt uz šo daudzumu būtu pieticis ar 2.5 ēd.k cukura un 2 ēd.k sāls.
Iespējams, ka gaumes lieta. Man arī bieži citās receptēs nākas šo to pielabot pēc savas gaumes, tā nu tas ir.