Kaut kad būs jāpamēģina

Kamēr Klāvs sten un uz vēdera mocās pa dīvānu (neizskatās, ka viņš uz gulēšanu taisās…), sēžu pie kompīša un domāju, kā nosist laiku. Visi pārējie guļ… es viņiem arī labprāt pievienotos…

Kādu laiku atpakaļ Sergejs man astūtīja šo te saiti ar komentāru: “vajag šito kaut kad uztaisīt”. Ziemassvētki gan pagājuši, bet, tā kā brālis tieši gatavojas kaut cūku un, domājams, arī man no tā kāds labumiņš/gabaliņš atleks, vajadzēs kādu dien’ iemēģināt. Un ne jau no saldētas gaļas, citādi dabūšu pa mizu no Sergeja…

Tad nu gaidiet atsauksmes…

 

 

Iz latviešu receptēm

Nu, neprotu es to sasodīto rauga mīklu gatavot. Vienmēr galaprodukts sanāk par cietu un sausu. Šoreiz gan pašai likās tīri ok, tādēļ arī šo piefiksēšu. Pamats receptei ņemts no tās, kas uz miltu pakas “Saimniece”. Tur bija receptīte pīrādziņiem, bet, tā kā man mīkla palika pāri, tad izcepu vēl kanēļmaizītes. Tik jābrīdina, ka ilgi ne pīrāgi ne kanēļmaizītes uz galda nestāvēs, pārāk kārdinošas tās ir un ātri pazūd manā vēderā :)

Continue reading Iz latviešu receptēm

As(š)ie briseles kāposti

Vēl viena rudenīga receptīte. Briseles kāpostus laikam gan savā dārzā tomēr neatradīsim, bet veikalā vai tirgū tie gan ir dabūjami. Parasti arī šis dārzenis ir viens no tiem, ko ne tikai bērni atsakās ēst, bet arī pieaugušie uzskata par gana neizteiksmīgu un apetīti nerosinošu. Biju pārsteigta, ka šādā veidā tie patiesi labi garšoja. Ja vēl klāt piešmorē kādu gaļiņu, sanāk vienkārši lieliskas pusdienas. Noteikti iesaku pamēģināt, lai dažādotu savu ēdienkarti.

Continue reading As(š)ie briseles kāposti

Vista ar rudens veltēm

Te viena sezonāla receptīte, kas ir dikti garšīga un piedevām ir iespēja ieēst ļoti veselīgos ķirbjus, kas ne vienmēr cilvēkiem iet pie dūšas, patiesi garšīgā veidā. Esmu jau vairākas reizes gatavojusi un pēdējajā reizē sanāca īpaši gardi. Vismaz man tā likās :) Recepte ņemta no britu žurnāla BBC Good Food. Pietiks vismaz 4 cilvēkiem, bet domājams, ka paliks arī nakts uzkodām. Es recepti nedaudz latviskoju un piemēroju savai gaumei un iespējām.

Continue reading Vista ar rudens veltēm

Toast Skagen

Reiz es mācījos zviedru valodu… Nu, nebija jau tas nemaz tik sen – līdz vasarai vēl mācījos, tad viss aprāvās, jo pasniedzēja pati aizbrauca mācīties uz Zviedriju. Šo to iemācījos, bet neprasiet man neko vairāk, kā pateikt, kā sauc mani un manu ģimeni. Toties kursu laikā tiku pie zviedru tradicionālo recepšu grāmatiņas – Swedish Culinary Classics, Swedish Institute izdota. Lienei paldies par grāmatiņu un, protams, arī – zināšanām! Tad nu vienu elementāru izmēģināju un man garšoja – tas varētu būt lielisks apetaizers vai vienkārši neliela uzkoda. Saucas – Toast Skagen. Prasīju pasniedzējai, kā pārtulkot, bet – izrādās, ka nevar. Re ku, pierakstam receptīti…

Continue reading Toast Skagen

Krustmāmiņas vīriešu zapte

Nepagāja ne viena nakts un re – vēl viens gardums!

Šis nu gan ir ņamm, ņamm. Kad manējais draugs ķeras burkai klāt, tad nevienam vairs pāri nepaliek. Tādēļ esmu pasākusi iesākto burku nolikt vistālākajā stūrī, lai viņš nepamana, ka viena ir vaļā. Kad pēdējo reizi draugs pamanīja, ka esmu beidzot saņēmusies pati šo zapti uzvārīt, teica, ka tas esot visgaršīgākais, ko jelkad esmu pagatavojusi un lūdza, vai nevarētu lūdzu vēl kādu porciju savārīt. Bieži viņš tā nesaka… Hmmm, vai man vajadzētu par to aizdomāties? Kamēr mammai dārzā vēl tomāti ir, kāpēc ne – rītā vārīšu atkal!

Continue reading Krustmāmiņas vīriešu zapte

Anšovi

Jau kuro reizi pārliecinos, ka anšovi nu man neiet pie dūšas nekādīgi. Kāpēc es neticu savai pieredzei un ik pa laikam mēģinu sev tos iebarot? Krāsnī ceptā omlete bez šīm zivtelēm būtu bijusi ļoti, ļoti laba! Ak, eksperimenti, eksperimenti…